2020. / 2021.m.g.

Projekts Nr. 8.3.2.2./16/I/001

“Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” 

Mācību vizītes STEM un vides jomā.
Mācību vizīte uz Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu un Nacionālo botānisko dārzu.
( projekts Nr. 8.3.2.2./16/I/001 “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” )
Norises laiks:  2020. gada 15.oktobrī
Mērķis un uzdevumi:

       1.Mācību vizītes  laikā apmeklēt Rīgas Nacionālo  zooloģisko dārzu un Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī.

       2.Iegūt izpratni par dzīvniekiem, kuri mīt zooloģiskajā dārzā.

       3.Iegūt izpratni par Nacionālā botāniskā dārza augu daudzveidību.

       4.Pilnveidot katra skolēna prasmes patstāvīgi veikt novērojumus un pētījumus.

       5.Radīt motivāciju  izzināt augu  un dzīvnieku daudzveidību, rosināt interesi  par mācību priekšmetu ,,Dabaszinātnes”.

 Dalībnieki: Ludzas 2. vidusskolas 3.-4. klašu audzēkņi ( kopā 41 skolēns).
Mācību vizītes gaita:

  1. gada 15.oktobrī Ludzas 2.vidusskolas 3.-4.klašu audzēkņi skolotāju Inas Šteimanovas, Ivetas Labānes un Anželas Rutkovskas pavadījumā devās mācību vizītē uz Rīgas Nacionālo  zooloģisko dārzu un Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī. Ierodoties  zooloģiskajā dārzā skolēnus sagaidīja zinošas gides. Plkst 10.30 skolēniem sākās nodarbības “Dzīvnieki dažādās siltuma joslās”. Nodarbību  laikā skolēni tika iepazīstināti ar siltuma joslu izvietojumu uz mūsu planētas. Bērni aktīvi iesaistījās didaktiskajā spēlē un guva zināšanas par dabas apstākļiem un dzīvnieku daudzveidību. Skolēni vēroja, salīdzināja un raksturoja, kā dzīvnieki pielāgojas dažādiem klimatiskajiem apstākļiem. Vislielāko sajūsmu izraisīja praktiskās dabas uzdevumi, kad skolēni tika sadalīti grupās un vajadzēja pašiem zooloģiskā dārza teritorijā atrast prasīto dzīvnieku un noskaidrot, kurā siltuma joslā tas mīt. Skolēni ar interesi vēroja dzīvniekus, pētīja tos un guva priekšstatu par viņu dzīves veidu.


Tālāk mūsu ceļš veda uz  Nacionālo botānisko dārzu, kas atrodas Salaspilī.
Nodarbība notika oranžērijā. Oranžērijas kolekcijas sāktas veidot jau 1956.gadā. 2015.gada 23.aprīlī tika atklāts jaunais Nacionālā botāniskā dārza oranžērijas komplekss. Uz šo brīdi oranžērijā ir aplūkojamas ap 2100 augu taksoni no visas pasaules. Apmeklētājiem pieejamas četras zāles: Sukulentu zāle, Siltā subtropu zāle, Vēsā subtropu zāle, Tropu zāle.
Nodarbības vadīja zinošas un pieredzes bagātas gides, kuras spēja ar savu stāstījumu aizraut visus bērnus. Skolēni iepazina Botāniskā dārza oranžērijas augu daudzveidību un modernas siltumnīcas tehniskās iespējas. Nodarbība tika sadalīta divās daļās- sākumā tā bija ekskursija gida pavadījumā pa oranžērijas četrām zālēm, interesants un izglītojošs stāstījums par augiem un to īpatnībām. Veiksmīgi bija tas, ka atkal tika runāts  par siltuma joslām, noskaidrojām kur aug konkrēti augi, atkārtojām, kādi laika apstākļi un dabas parādības raksturīgas konkrētajai siltuma joslai. Visi kopā mācījāmies arī kontinentu nosaukumus.
Otrā nodarbības daļa  bija vairāk skolēnu patstāvīgais darbs. Bērni tika sadalīti grupās. Katrai grupai tika dots uzdevums meklēt konkrētus augus oranžērijas telpās, pētīt tos un aprakstīt. Skolēni aktīvi iesaistījās piedāvātajās aktivitātēs, bija zinoši.  Katrs skolēns attīstīja savas prasmes novērot un salīdzināt augus. Skolēni mācījās pētīt augus un centās atpazīt tos pēc dažādām pazīmēm.

Secinājumi:

  1. Mācību vizītes laikā Ludzas 2.vidusskolas audzēkņi apmeklēja Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu un Nacionālo botānisko dārzu. Skolēniem ir veidojusies izpratne par  dzīvniekiem, kas mīt dažādās siltuma joslās. Ir iegūta izpratne par botāniskā dārza augu daudzveidību.

  2. Skolēni prot darboties patstāvīgi un nelielās grupās, prot sadarboties. Audzēkņi  prot veikt piedāvātos uzdevumus un iegūt nepieciešamo informāciju, izmantojot attēlus un darba lapas.

  3. Redzētais un piedzīvotais mudina skolēnus saudzīgi izturēties pret dzīvniekiem un augiem.

  4. Skolēni ir motivēti ar lielāku interesi apgūt dabaszinātnes, patstāvīgi vērot dabu, veikt novērojumus  un  pētījumus.

Sagatavotājs: Ludzas 2. vidusskolas skolotāja Anžela Rutkovska.

Foto: Ludzas 2.vidusskolas skolotāja Anžela Rutkovska.

 

 

Mācību vizītes STEM un vides jomā.
Mācību vizīte uz dabas parku ,, Daugavas loki”.
( projekts Nr. 8.3.2.2./16/I/001 “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” )
Norises laiks:  2020. gada 8. oktobris


Mērķis un uzdevumi:

       1.Mācību vizītes  laikā apmeklēt dabas parku Daugavas loki un sekojušus objektus dabas parkā: Naujenes novadpētniecības muzeju, Slutišķu sādžu, Vecpils pilskalnu.

       2.Iegūt izpratni par aizsargājamām dabas teritorijām

       3.Pilnveidot katra skolēna prasmes patstāvīgi veikt novērojumus un pētījumus.

       4.Radīt interesi un motivāciju izzināt dabas parādības un procesus, paplašināt skolēnu izpratni par dabas daudzveidību.
Dalībnieki: Ludzas 2. vidusskolas 2. klašu audzēkņi ( kopā 28 skolēni).
Mācību vizītes gaita:

  1. gada 8. oktobrī Ludzas 2.vidusskolas 2.klašu audzēkņi skolotāju Aijas Ņikitinas un Nataļjas Fjodorovas pavadījumā devās mācību vizītē uz dabas parku ,,Daugavas loki”. Parks dibināts 1990.gadā, lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas senlejas ainavu. Tā ir vienīgā vieta Latvijā, kur Daugava saglabājusi savu dabisko tecējumu. Daugavas loku raksturīgākā dabas īpatnība ir 8 lieli Daugavas līkumi posmā no Krāslavas līdz Naujenei. Katra šā upes loka garums sasniedz 4 – 6 km, bet attālums pa taisno starp lokiem ir tikai 2 – 3 km.

No sākuma skolēni  apmeklē  Naujenes novadpētniecības muzeju. Muzejā savākti vairāk nekā 21000 eksponātu, izveidotas pastāvīgās ekspozīcijas, tai skaitā naujeniešu lepnums- tēlnieces Valentīnas Zeiles galerija. Muzejs  aicina bērnus piedalīties izzinošās un radošās nodarbībās. Māla darbnīcā skolēni veidoja māla figūriņas – kļavas lapas.Katrs bērns, veicot savu individuālo darbiņu,  varēja radoši izpausties. Skolēniem nācās pašiem izvēlēties izmantojamās māla sagataves biezumu, nācās novērot kā izskatās kļavas lapas dabā.   Sanāca ļoti skaisti darbiņi!

Nākamais apskates objekts – Slutišķu etnogrāfiskā vecticībnieku sādža. Slutišķu vecticībnieku lauku sēta ir vienīgais šāda veida muzeja objekts Latvijā, kas atrodas autentiskā apdzīvotā sādžā, kur apmeklētāji var iepazīties ar unikāliem Latgales vecticībnieku garīgās un sadzīves kultūras materiāliem. Tautu celtniecības tradīcijas izpaužas fasādēs, grezni apdarinātos logos, rotātās durvīs. Rotājumu izvēlē ir darbojusies namdaru bagātīga fantāzija, jo namdari vienmēr domāja par ēku individualitāti.Skolēni ar lielu interesi apskatīja arī darbarīku kolekciju  “Zirgvilkmes darbarīki Daugavpils novadā”.

Tālākais  maršruts veda mūs uz Daugavpils pilsētas dibināšanas vietu – Vecpils pilskalnu. Gida pavadījumā izstaigājām dabas taku, kas izved pie miniatūrā pils maketa un pils drupām. No pilskalna paveras viens no skaistākajiem  skatiem visā dabas parka teritorijā.

Secinājumi:

  1. Mācību vizītes laikā Ludzas 2.vidusskolas audzēkņi apmeklēja dabas parku ,,Daugavas loki” un objektus dabas parkā: Naujenes novadpētniecības muzeju, Slutišķu sādžu, Vecpils pilskalnu.

  2. Skolēniem ir izveidojusies izpratne par aizsargājamām dabas teritorijām, par Latvijas dabas daudzveidību.  

  3. Skolēni prot darboties patstāvīgi un nelielās grupās, prot sadarboties; prot veikt pētnieciskos uzdevumus un iegūt nepieciešamo informāciju.

  4. Redzētais un piedzīvotais mācību vizītes laikā mudina skolēnus saudzīgi izturēties pret dabu.

  5. Skolēni ir motivēti ar lielāku interesi apgūt dabaszinātnes, patstāvīgi vērot dabu  un veikt pētījumus.

  6. Sagatavotājs:  Ludzas 2. vidusskolas skolotāja Aija Ņikitina.

Foto: Ludzas 2.vidusskolas skolotāja Aija Ņikitina

Mācību vizītes Stem un vides jomā
Mācību vizīte uz Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu.
( projekts Nr. 8.3.2.2./16/I/001 “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” )
Norises laiks:  2020. gada 25. septembris

 


Mērķis un uzdevumi:
 1.Mācību vizītes  laikā apmeklēt Zieļvidzemes biosfēras rezervātu un sekojošus objektus:Veczemju klintis, Salacgrīva, Randu pļavas, Ainažu Ziemeļu molu.
2.Iegūt izpratni par aizsargājamām dabas teritorijām, apmeklējot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu. 
3.Pilnveidot katra skolēna prasmes patstāvīgi veikt novērojumus un pētījumus.
4.Radīt interesi un motivāciju izzināt dabas parādības un procesus, paplašināt skolēnu izpratni par dabas daudzveidību.
 Dalībnieki: Ludzas 2. vidusskolas 7. klašu audzēkņi ( kopā 33 skolēni).
Mācību vizītes gaita: 2020.gada 25. septembrī Ludzas 2.vidusskolas 7.kl. audzēkņi devās mācību vizītē uz Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts tika izveidots 1997.gadā ar mērķi sasniegt līdzsvaru dabas daudzveidības aizsardzībā, ekonomiskās attīstības veicināšanā un kultūras vērtību saglabāšanā. Šeit tiek nodrošināta informācijas aprite vides pētījumos, monitoringa un vides izglītības jomā. Ziemeļvidzemes  biosfēras rezervāts  ir lielākā īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, kas aizņem 6% no Latvijas teritorijas, kuras pamatā ir Salacas upes baseins. Pēc diezgan gara ceļa posma veikšanas , apmēram plkst. 11.00 skolēni sāka iepazīties ar Veczemju klintīm.  Vidzemes akmeņainā jūrmala – 12 kilometrus garš jūras krasta posms, kur jūras krastā apskatāmi smilšakmens atsegumi. Skolēni vēroja un baudīja piejūras dabu: dažādas aļģes, priedes, smilšakmens iežus. Tik interesanti bija vērot milzīgus akmeņu krāvumus jūras krastā!

Nākamais apskates objekts atradās Salacgrīvā. Orientēšanās maršrutā „Ar kājām pa Salacgrīvu”  jautrā noskaņojumā skolēni ne tikai apskatīja ievērojamākos objektus pilsētā, bet atjautīgi katrā no tiem meklēja atbildes uz  iepriekš  sagatavotiem jautājumiem.

        Skolēni attīstīja orientēšanās prasmes, arī  matemātiskās prasmes –  dabā nosakot laukuma (skatu vietas) mērogu, pilnveidoja sadarbības prasmes, strādājot grupās, kā arī pilnveidoja prasmes strādāt ar karti. Neizpalika arī zināšanu pilnveidošana par uzņēmējdarbību Salacgrīvas pilsētā. Joprojām pilsētā  darbojas un produkciju ražo kādreiz ļoti slavenais   uzņēmums ,, Brīvais vilnis”. Skolēni  pilnveidoja arī zināšanas latviešu valodā. Braucot viņi uzzināja, ka Vidzemē ir upe, kurai nosaukumā ir vīriešu dzimtes lietvārds – Abuls. 

Dabas liegumā Randu pļavas taka veda uz putnu vērošanas torni caur pļavām un tām pieguļošo kāpu, ko sedz priežu mētrājs un lāns. Skolēni gāja pa koka laipām, kas  vietām mijās ar vienkārši iemītu taku. Randu pļavas ir vienīgās piejūras pļavas Latvijā, kas  uzskatāmas par dzīvo herbāriju, kur 200 ha platībā sastopama trešdaļa Latvijas ziedaugu. Šeit sastopami gandrīz visi Latvijas piekrastes biotopi.

Skolēni, noklausoties Dabas izglītības centra vadītājas Intas Somas stāstījumu,

daudz darbojās patstāvīgi. Tika dots uzdevums atrast dabā noteiktās aļģes, gliemenes, oļus. Izmantojot noteicēju, vajadzēja arī noteikt gliemeņu sugas. Tika attīstītas skolēnu pētnieciskās prasmes, kā arī uzturēta interese par pētījuma objektu.. Skolēni uzzināja arī jaunu terminu – invazīvās sugas un aplūkoja invazīvo augu piemērus. Audzēkņi  mācījās salīdzināt, kā atšķiras Baltijas jūras piekraste dažādos tās posmos. No skatu torņa binoklī skolēni vēroja putnus, piemēram, baltos gārņus. Tādējādi tika pilnveidota  skolēnu prasme  veikt novērojumus un pētījumus. Viss ir daudzreiz vieglāk apgūstams, ja ir tuvāk apskatāms!  Gides stāstījums bija vienkāršs un saprotams.

Pēdējais maršruta posms- Ainažu mols. Tas  ir 20.gs. sākuma Ainažu ostas darbības liecinieks, tas atrodas pie pašas Latvijas- Igaunijas robežas. Mola būves galvenais nolūks bija ierīkot šaursliežu dzelzceļa atzarojumu no Ainažu stacijas līdz viļņlauzim, lai ar kuģiem atvesto kravu izcelšanu krastā un tālāku pārvadāšanu padarītu ērtāku. Pirms tam skolēni par molu bija dzirdējuši maz. Latvijā ir izdotas kartes, kurās tas ir atzīmēts, bet šoreiz viņi to aplūkoja un izbaudīja klātienē. Soļojot pa akmeņaino molu, bija jāaizdomājas par Latvijas pagājušā gadsimta vēstures lappusēm un jāpabrīnās par latviešu zemnieku sīkstumu, jo tieši viņiem tika dots uzdevums  – nogādāt jūras krastā šos milzīgos laukakmeņus.

Secinājumi:

  1. Mācību vizītes laikā Ludzas 2.vidusskolas audzēkņi apmeklēja Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu un tajā esošos objektus- Veczemju klintis, Salacgrīvu, Randu pļavas un Ainažu Ziemeļu molu. Skolēniem ir veidojusies izpratne par aizsargājamām dabas teritorijām, par mācību stundās iegūto zināšanu pielietojumu vides problēmu risināšanā, par Latvijas dabas daudzveidību.  
  2. Skolēni prot darboties patstāvīgi un nelielās grupās, prot sadarboties; prot veikt pētnieciskos uzdevumus un iegūt nepieciešamo informāciju, izmantojot noteicējus, lupu, dabas objektus, kartes.
  3. Redzētais un piedzīvotais mudina skolēnus saudzīgi izturēties pret dabu.
  4. Skolēni ir motivēti ar lielāku interesi apgūt dabaszinātnes, patstāvīgi vērot dabu  un veikt pētījumus.

Sagatavotājs: Ludzas 2. vidusskolas skolotāja Jeļena Joničonoka.

Foto: Ludzas 2.vidusskolas skolotāja Jeļena Joničonoka.